[Greg] Haere koe ki te kura ki Ōpoutama?

Āe, ki Ōpoutama. Tātou katoa, taku whānau haere ki konā. I te wā e haere au ki te kura, kua rima [t]aku tau. Ki tērā wā, kua haere ētahi o aku ... brothers (I've forgotten see) – kua wareware au te reo Māori mō tēnā.

Kāore ratou he kāinga tūturu noho. Rāua tahi, ka haere i konei ki konā. Ka haere tōku whaea ki Kōpū-ā-whara, Raumakomako te ingoa o tēnā kāinga – noho ai.

Ka mahi he whare ponga mō mātou. Me ngā tank (pākehā tank). Up the number 4 camp, mauria¤ mai e taku pāpā - ka mahi he ahi mō ngā mahi kai i runga te – i waho – ka puta mai te mahana ki roto i te whare.

Taku māmā, i whānau mai ia ki Ōpotiki, Tōrere, taku pāpā i Nuhaka (ki a mātou – we call it "the clay". That's way up the end of Nuhaka opposite Tāne-nui-ā-rangi. Ētahi wā ki mua.

Taku pāpā me taku māmā ko rāua tahi te tākuta me te nēhi. Whānau mai mātou katoa. Kāore mātou haere ki te hohipera. Ko tetahi o mātou, ko te pēpē - Āngeline, ko ia te mea. Ka haere taku māmā ki te hohipera whānau mai ia. Mātou katoa – kāore, i te kāinga. Taku pāpā me taku māmā whānau mai mātou. Hika mā! Kāore au e mōhio pea, he tākuta ki konei, he aha?

Ka kitea i konei...

Tekau mā rua o mātou te oranga i runga i te wāhi o Opoutama, me Kōpu-ā-whara valley – Raumakomako te wāhi [o tō] mātou noho.
E piki mai te ora ki a mātou te noho [i] Kōpu-ā-whara valley – te wāhi or te kāinga ko Raumakomako - tino pai ki ahau tēnā kāinga.

Ā ka hoki anō ki tērā wāhi tapu rā, e tapaina¤ ko te ingoa rā ko te Whānau-ā-te-hau. Koira te kāinga o ngā pōhatu, i whānau mai rātou i reira. He mauri nā Ruawharo i tanu¤. Ka hara mai rā, ka whānau mai rā, ngā pōhatu i reira, ka hūnuku mai rātou ki Wai-piata rā, ki reira tētahi wā, ka ngaro, whakangaro i a rātou.

Nō reira, ka hoki mai ki runga i te pātaitanga, nō whea¤ tēnei hapū, me pēnei rā taku whakahoki i runga i kā tōpito kōrero i mahua88 mai e rātou mā. Tūatahi, tētahi o ngā kōrero kei roto i te whakapapa a Muriwhenua rāua ko Rongokako waiho ki reira.

Ā, i ngā, ērā anō mō ngā wahine nei o te kāinga nei o Ngāi Tama. E haere ana ki te hī ika. Ka eke katoa, rātou katoa, kāore e noho tētahi ki te kāinga. Ka mahi ō rātou nei... rākau nei me te mātau o runga. E haere ki te hopu 'spotties'.

Ngā mahi iho to[n]u nei, i ngā marama makariri kua haere mai te hōtoke arā kua haere mātou ki te kimi pāra¤. Koirā¤ te tino ika, [oh] he reka. Te roa hoki tērā ika.

Ka rongo koe, papaki¤ ana i tahakī¤, arā kua oma koe, kei tae ōu whanaunga mua i a koe, arā me tere tou koe ki te haere ki te tiki. Arā, ka riro mai koe tētahi, ka karo¤ mai tōna karu, ka maka¤ atu ki te moana, kāore e roa, kua hoki mai... kua tae mai tōna hoa ki uta. Kaua koe e tere te hoki mai ki te kāinga kotahi te pāra – me maka tōna karu ki te moana ana, me whanga¤ mō tōna hoa, aianō kua puta mai.

I ngā painga ki ngā mahi tākaro, i tīmata mai i konei i te marae o Ruawharo. Ahakoa te tākoro, he tīma toa kei konei. Ka whakatū e mātou he tīma hockey, he whutupōro, netipōro, ā, ngā mahi tākaro katoa. Ē! Tino toa ana mātou! He nui ngā winitanga atu tō mātou whānau.

Nō reira, i āu mātou mate katoa, e pā ana mātou ki te mate... he nui ō mātou tohunga wahine – Pare Rārere tetahi. I ā au anō tētahi mate i tētahi rangi rā, ko, tōku korokoro mate puku¤. Ka haere taku whaea kie te kuia nei a Pare, te kuia nō Ruka Rarere. Ka puta māua nei i te whare nei, ka piki noa, i te huarahi, ā, kua tae mai te kuia rā. Ā, whātoro mai he rākau mānuka whakakoikoingia. I kōnā e wawana¤, e tangi ana tōku waha hāmama¤ ana. Āna karo¤ mai rā, ā, kua pai a Randy!